Ģeogrāfiskā karte - Timišoara (Municipiul Timişoara)

Timišoara (ro) ir Rumānijas pilsēta, kas atrodas valsts galējos rietumos, Banatas apgabalā pie Begas upes. Tā ir Rumānijas trešā lielākā pilsēta. Timišas žudeca centrs. Daudznacionāla pilsēta ar ungāru, vācu un serbu minoritātēm.

Pazīstama kā pirmā pilsēta Eiropā, kurā 1884. gadā tika ieviests elektriskais ielu apgaismojums. Mūsdienās viena no ekonomiski plaukstošākajām Rumānijas pilsētām.

2023. gadā Timišoara, kopā ar Elefsinu Grieķijā un Vesprēmu Ungārijā, ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pirmoreiz rakstos Timišoaru 1019. gadā pieminējis Bizantijas imperators Vasīlijs II (ne visi vēsturnieki piekrīt šim uzskatam). 1154. gada rakstos Sicīliešu arābu ceļotājs Muhameds al-Idrisi pieminējis pilsētu.

1474. gadā Timišoara pirmoreiz pieminēta kā pilsēta. 1552. gadā pilsētu ieņēma osmaņi. 1716. gadā to iekaroja Hābsburgu karavadonis Savojas Eižens. 1849. gadā Timišoara kļuva par Hābsburgu provices Serbijas un Timišas Banāta vojevodistes (Woiwodschaft Serbien und Temescher Banat) galvaspilsētu, bet 1860. gadā, nodibinoties Austroungārijai, to iekļāva impērijas Ungārijas daļā.

1910. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija vācieši (43,6%, ungāri — 39,2%), rumāņu bija 10,4%. Pēc Pirmā pasaules kara Timišoara nokļuva Rumānijas sastāvā.

Sociālistiskās Rumānijas laikā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un mūsdienās iedzīvotāju absolūtais vairākums ir rumāņi.

1989. gada 16. decembrī Timišoarā izcēlās masu nemieri, kuri noveda pie 1989. gada Rumānijas revolūcijas un Nikolajes Čaušesku režīma gāšanas.